Labu laiku atpakaļ, kāda burvīga būtne, vārdā Eva, studēdama un baudīdama studenta dzīvi ASV sarakstoties ar mani, apvaicājās, kādi man plāni esot uz jāņiem? Nu, nekādi! Ne es Līga, ne man Jānis, kas pagadās tais sulgriežos, tā parasti svinu. Tā es viņai ar saku;" Ka, ja šī ko saorganizēs, es par un es būs uz vietas un jā! lai notiek, lai kas tas būtu ,es - jā!"
Tā nu Eva un Jānis parūpējās par vieniem no skaistākiem Jāņiem, par ko viņiem lielais paldies!
un kā jau parasti reportāžas veicot, es esmu tikai ēna, kas tver emocijas. Sakaltē tās herbārijā un pāršķirsta tās brīžos, kad sagribas ko skaistu...
Tā nu Eva un Jānis parūpējās par vieniem no skaistākiem Jāņiem, par ko viņiem lielais paldies!Jaunais pāris patīkami pārsteidza mani, ļaujot noticēt tīrai un patiesai mīlestībai, atgādinot, ka kāzas var būt arī vienkāršas un godīgas. Apliecinot sev un citiem, ka viņi ir tādi, kādi viņi ir.. tik sirsnīgi, tik gaiši, tik brīvi un iemīlējušies...
Un viņiem ir fenomenāli draugi, kas gatavi dziedāt un dejot un lekt un smieties un būt viņiem līdzās 
un priecāties... un likt citiem smaidīt!
un priecāties... un likt citiem smaidīt!eh....
draugi mičošanā jūras krastā
saulrietā tieši plkst.22.22
rudzu puķu metējiņa
puķu pušķa ķērājiņas
Dejas un svinības tika ieturētas tradīciju līmenī un man radās vēlēšanās, kaut vairāk šādi cilvēki būtu, kas neaizmirst patiesu svētku sajūtu noķert, radīt un dot. Kas iedvesmo un ir tik patiesi, cik patiesi var būt.
Evas un Jāņa ballīte tika atstāta ap diviem naktī, kad mazākais no dalībniekiem atlūza dejas solī un saulriets sagaidīts 20 minūšu attālajā Apšuciemā. pie ugunskura jūras krastā, Noslēdzot vienus no sirsnīgākajiem jāņiem pēdējo gadu laikā
Ja reiz esmu tik precīza, tad saule leca tieši plkst. 4.32
un kā jau parasti reportāžas veicot, es esmu tikai ēna, kas tver emocijas. Sakaltē tās herbārijā un pāršķirsta tās brīžos, kad sagribas ko skaistu...
