Aprīlis Seviļā paiet ātri. Ar svinībām un daudz brīdienām. Kā centrālie svētki, ko gaidīja visi pilsētas iedzīvotāji un tās viesi - bija Feria de Abril, kas parasti notiek divas nedēļas pēc Semanas Santas, par ko rakstīju iepriekš. Atšķirībā no Semana Santa, kura dažam var likties nedaudz dīviana un saprotama tikai dziļi reliģiskiem cilvēkiem (par kādiem sevi uzskata lielākā daļa spāņi) Feria de Abril ir daudz vienkāršāk saprotama un te nebūs daudz svešvārdi, kas jātulko. Galvenās lietas, kas jādara Fērijā; jāēd, jādzer, jārunā un jādejo sevillanas ( īpaša deja, kas nedaudz līdzinās flamenko izpildījumam)
Tad nu nedēļas garumā, īpaši Fērijai atvēlētā placī, nedaudz nostāk no pilsētas centra iet vaļā pamatīgs burziņš no rīta līdz vakaram, vai pareizāk būtu teikt no siestas līdz rītam :) Zirgi, karietes, cilvēku pūļi! Viss tādās krāsās, ka fotoaparāts pat apjūk. Dzīvība un svinēšana tās visskaistākajā izpildījumā.
Seviļas sievietes šai nedēļā oficiāli tiek pasludinātas par visskaistākajām visā pasaulē! Visas! Jaunas, vecas, īsas garas! Guapas - guapisimas!
Kasetas (teltis) kas sabūvētas Fērijas placī varētu būt vienīgā lieta, kas prasītu skaidrojumu tiem, kas Fērijā ir pirmo reizi. Jo, lai gan Jums izskatīsies, ka tajās iet iekšā un nāk ārā visi, kas to vēlas.. tā tas patiesībā nav. Kasetas lielākoties ir privātas, to funkcija ir, kā lielās mesēs, pieņemt viesus un izklaidēt tos. Katrai kasetai ir savs īpašnieks, kas tad arī sedz visus ar šo savdabīgo - nedēļas garo izklaidi saistītos izdevumus. Aicina uz turieni savu ģimeni, draugus, darbiniekus, klientus un investorus :) Tāds savdabīgs biznesa vai tieši otrādi familiar pasākums. Privātajās kasetās tikiset iekšā tikai ar ielūgumiem, vai ja būsiet pazīstami ar kādu no ielūgtajiem. Pārējiem atliek meklēt kasetas privadas un skatīt kā ballēšanās notiek tur!
Šogad Fēriju sauca par Feria de Crisis. Pirmkārt, jo viņiem šogad viss ir de crisis.. un pie visa vainīgs arī ir crisis... tātad Feria de Crisis, jo cilvēki tērēja mazāk, pārtiku nesa no mājām, nevis pirka uz vietas, kleitas nepirka jaunas, bet gan vilka vecās un vēl cilvēku esot bijis mazāk (viesnīcas piepildītas tikai 80% iepriekšējo 100% vietā), ko ari ietekmēja tas nelaimīgias crisis un arī lietus, kas uzlija piektdien un sestdien. Godīgi sakot es nevienā sejā tur uz vietas to crisis neredzēju, par to runāja tikai ziņās. Gan jau ka ziņas zin par ko runā :)
Lampas de crisis izskatījās tikpat labi kā parastās :) Tā ka svētku sajūta nebija zagta. manuprāt gana labs veids kā atzīmēt pavasara iestāšanos, tik nez vai tas jādara nedēļu ilgi (protams, fērijas nedēļa lielākai daļai Seviļas iedzīvotāju ir brīva, vai ar saīsinātiem darba laikiem - cik nu tur vēl ir ko saīsināt)
Katrā ziņā svinēt viņi māk - tur iebilst neko nevaru. Par to strādāšanu laikam nākamreiz!
