Semana Santa

Mums no ziemeļiem, kas Lieldienas ieraduši svinēt ar olu ripināšanu, šūpošanos un citiem pagāniskiem rituāliem, sākotnēji mazliet dīvaina varētu likties jau gadsimtiem ilga tradīcija Lieldienu nedēļu atzīmēt līdzīgi, kā tas tiek darīts Seviļā. Nedaudz palīdzēšu jums saprast kas ir Semana Santa ( svētā nedēļa) šeit Spānijas dienvidos un, varbūt, sniegšu noderīgu informāciju, ja nu kādreiz nolemjat atbraukt šurp un palūkot šīs procesijas "dzīvajā"

Kas interesanti- viedokļi un šo svētku sapratne šeit ir dažāda, gan vietējo, gan tūristu acīm. Liela daļa pilsētas iedīvotāji jau laikus izbrauc no pilsētas, lai atpūstos savās piejūras mājās vai izmantotu brīvo nedēļu atvaļinājumam. Ziņās katru vakaru tiek ziņots par situāciju uz lielajām ceļu maģistrālēm, jo, kā zināms, spāņi brauc vēl trakāk kā latvieši un ik dienas vismas 6 cilvēki atvadās no savas dzīves tikai auto negadījuma rezultātā. Degvielas cenas un vispārējā krīzes situācija vairāku Seviļas iedzīvotāju plānus gan šogad pamainīja, jo ceļošana kļūst aizvien dārgāka. (1 litrs degvielas maksā ap 1.50 eiro) Tomēr otra daļa, kas paliek pilsētā, gatavojas procesijām, kas šogad sākās jau 1. aprīļa svētdienas pēcpusdienā.

Arī viesnīcu, taksometru, bāru un izklaides sektorā nodarbinātie ir pamatīgi sagatavojušies tūristu pieplūdumiem. Viesnīcās cenas uz šo nedēļu ir dārgākas kā parasti un taksometru vadītāji, bieži vien, pamanīsies iekasēt divreiz lielāku summu kā ierasts (pat no vietējiem). Tādās situācijās ir vērtīgi zināt valodu un reālās cenas, jo, ja viesnīcu cenu jūs neietekmēsiet, tad taksometra vadītājam gan var pateikt dažus burvju vārdiņus, kas saistīti ar nodokļu maksāšanu un stingrās uzskaites čeka pieprasījumu un jūsu brauciena rēķinam tiks piešķirta pieklājīga atlaide.

Ko tad īsti nozīmē - Semana Santa? Tie ir svētki, kas ilgst nedēļu pirms Lieldienām un šīs nedēļas laikā katra Seviļas baznīca, ( ap 55 baznīcu kopskaitā) rīko iespaidīgu gājienu procession, kurā piedalās draudzes biedri nazarenos, katram no viņiem ir savs uzdevums procesijas laikā un attiecīgs ietērps. Seviļa nav vienīgā pilsēta, kur notiek šādas procesijas - Granadā, Almerijā Cordobā, Malagā un citur notiek šādas pat un katrai pilsētai raksturīgas procesijas.

Dīvainākie, protams, šķiet šie konusveidīgie ietērpi capirote ar caurumiem acīm, kas pirmajā mirklī liekas kaut kas kuklusklanīgs, bet šeit tā nozīme ir pavisam cita, tas simbolizē skumjas, ciešanas un nožēlu. Dažās no procesijām kā piemēram El Silencio šiem nazarenos ir aizliegts runāt un kādreiz tie visu gājienu nogāja basām kājām, tādejādi izjūtot vairāk ciešanu un padarot gājienu sev un skatītājiem iespaidīgāku. Iespējams basās kājas nu redzamas aizviem mazāk tās basuras* dēļ, kas tiek nomestas uz ielām. Lielās ielas pēc gājieniem tiek operatīvi novāktas, bet mazās ieliņas atgādina rokkoncerta placi pēc...

Gājieni katrai draudzei sākas saplānotā laikā un ilgst aptuvini 7 - 12 stundas (atkarīgs no gājiena) Piektdienas naktī la madrugá gājieni sākas ap pusnakti un beidzas tikai nākamās dienas rītā vai pusdienlaikā. Gājiens izpaužas kā reliģisku platformu el paso iznešanu pa baznīcas durvīm un iznešanu cauri pilsētai un atnešanu atpakaļ. Uz platformas atainoti dažādi reliģiski stāsti; Jēzus miršana, ciešanas, svētā Marija un tml. Jāpiemin, ka šo platformu nes cilvēki, tās nereti ir izgatavotas 13.gs, ir ļoti antīkas, vērtīgas, pielūgtas, saudzētas un ļoti, ļoti smagas. Platformu nesēji costalero šo nešanas joku izmēģina jau vairākus mēnešus iepriekš, tāpat arī orķestri, kas pavada katru gājienu un savus maršrutiņus iepazīst laicīgi.

Iedomājaties tagad to bēdu, kas viņiem jāpārdzīvo, kad gājieni ir jāatceļ lietus dēļ. Vairāki šogad tika atcelti - cilvēki no sirds raudāja, viņi visu gadu bija gaidījuši šo svarīgo notikumu, bet baznīcas nevar riskēt ar vērtīgajiem el paso, kurus kaut neliels lietus daudzums var sabojāt.

Gājienam ir savas tradīcijas un knifiņi, kas jāzina un jāievēro arī tūristam. Liela daļa procesiju vērotāju šo pasākumu uztver ļoti nopietni. Viņi izplāno visu dienu, vēloties redzēt vienu vai vairākus gājienus. Ir cilvēki, kas savu vietu ieņem jau vairākas stundas pirms gājiena sākuma, tāpēc tiek uzskatīts par ļoti nepieklājīgu lietu - iejaukšanās viņiem priekšā un skata aizsegšana. Fotografēt un filmēt nav aizliegts, to var darīt droši, bet ar rokām aiztikt apzeltītās platformas gan nevajadzētu, neskatoties uz to ka citi to dara.

Ir brīži, kad orķestris izpilda īpašu skaņdarbu un procesijas centrāla platforma atrodas īpašā pozīcijā - visapkārt iestājas klusums, un vietējie šššušina tos, kas gājienu vēro pirmo reizi. Būtu jauki ievērot viņu lūgumu un netrokšņot šajos klusuma brīžos, bet vienkārši vērot notiekošo un vietējo sajūsmu. Kaut ko tādu kur citur būs grūti noķert.

Pūlis un cilvēku masas ir tas ar ko jums būs jārēķinās. Seviļas centrs jau parastas darba dienas beigās atgādina Rīgas Pilsētas svētkus (cilvēku skaita ziņā), tad nu Semana Santa, procesiju vietās atgādina pirmās rindas pie skatuves Prāta Vētras koncertā. Ja pārzina masu uzvedības priekus un draudus, ieteiktu tos ņemt vērā - uzpasējot somas, kabatas un bērnus, kā arī rēķinoties ar grūstīšanos. Var, protams, izvairīties no burziņa un procesijas notvert uz savas viesnīcas balkona, vai nejauši - iznākot pa sava dzīvokļa durvīm. Nav teikts, ka jums ir jāatrodas pašā viducī, lai vērotu šīs specifiskās aktivitātes.

Ja jūs ir ieinteresējusi šī savdabīgā svinēšana, iesaku jums brakt uz Seviļu, iečekot gājienu maršrutus www.semana-santa.org/itinirario/index.htm un redzēt šo unikālo pilsētas tradīciju savām acīm. Tomēr mans ieteikums šīm Lieldienām ir aizbraukt uz Uldevena Pili Lielvārdē pie Liepiņa kunga www.latvia.travel/lv/uldevena-kola-pils un atklāt latviešu tradicionālās Lieldienu svinēšanas paražas. Kāpēc grābstīties ap citu reliģijām un tradīcijām, ja muma pašiem ir tik daudz interesantā un savādākā. Būtu mēs nedaudz čaklāki un asprātīgāki - uztaisītu paši savu Pagānu festivālu Lieldienās un kas zina, iespējams kāds no Saviļas atbrauktu uz Lieldienām izbaudīt citādas svinēšanas tradīcijas.

Lai Jums jauki svētki!

* Basura ( spāņu val) miskaste